svētdiena, 2013. gada 21. aprīlis

Mespils auglis (Eriobotrya japonica)


Mespils Eriobotrya japonica ir edams auglis (nejaukt ar Eiropas mespilu Mespilus germanica ) , kura dzimtene ir Japána. Pirms túkstosiem gadu mespils Japáná tika audzéts ká dekoratívs koks. 
Pirmie so koku 18.gs. sáka eksportét juzuíti, kas mespilu izmantoja kulinárijas vajadzíbám. Tá arí aizákás mespila izcelosana no Japánas un auglkoka  lielais celojums pa pasauli.  
17. gs. mespilu eksportéja uz Mauríciju, 18. gs. uz Franciju un tikai 19. gs. mespils, pateicoties botánikim Huanam Bautistam Bergengueram, nonáca Spánijá.
Spánijá mespils lielos apjomos tiek kultivéts Valensijas provincé, kas ir tepat man blakus- Altea, Benidorm u.c.


Japánu mespils ir múzzals koks ar noapalotu vainagu.Tam ir íss stumbrs un peléka miza. Sis mespils pastávígi tiek apcirpts, tádél tas ir mazins, kádus 3- 4 metrus augsts. Tos, kurus neapcérp, izaug par lieliem skaitiem kokiem un sasniedz kaut kur 10 m augstumu. 
Biezi vien, braucot ar masínu, redzu celmalás savá valá augosus super lielus, augliem pilnus mespila kokus.


Mespila lapas ir iegarenas, 10- 25 cm garas un ar robotám malám. Mespils sák ziedét rudens beigás vai ziemas sákumá un augli nogatavojas pavasarí. Mespila laiks Vidusjúras regiona valstís ir marts, aprílis un maijs.


Mespila augli ir iegareni, ováli, 3-5 cm gari. Mespils var bút dzeltená, oranzá un iesarkaná krásá. Miza viegli novelkama. Augla mísktums ir sulígs un saldsskábs.
Tikko no koka rautie gatavie augli ir saules pielijusi un garso fantastiski. Veikalá pirktie nav tik saldi, nu man vismaz nekad nav pagadíjusies saldi. Visgardákie un lídz ar to arí vissaldákie augli ir tad, kad tie pilnígi nogatavojusies un tádus var dabút tikai pa taisno no koka, jo mespils ir auglis, kurs diezgan átri bojájas un sí iemesla dél svaki vai to eksporté uz tálám zemém. 


Auglí ieksá ir kaulini, lídzígi kastaniem. Kaulinu sakaits auglí var bút no 1- 4. 
Més gimené mespilu pársvará édam tápat, bet vispár kulinárijá no tiem taisa saldos, catnijus, marmeládi, sírupu, vínu.
Mespilu izmanto arí medicíná, kínas tautas medicíná mespils tiek izmantots ká nomierinoss un atkrépojoss lídzeklis, tas uzlabo arí gremosanas un elposanas sistému.
Mespila koka lapas stimulé matu augsanu.


100 g mespila satur 42, 60 kcal.  Tá ká auglis ir saldssábs, tas satur daudz pektína, skábes un cukuru. Piem., cukurs 100 g=- 8,58 g un tikpat daudz arí oglhidráti, 0,56 g proteína, 4 mg C vitamína,19 mg kalcija, 2,07 g skiedrvielas u.t.t.


Ká garso mespils? Esmu dzirdéjusi, ka latviesi saka, ka mespils garso lídzígi krizdolém. Jáatzíst, ka man nemaz tas agrák neienáca prátá, jo gluzi péc érkskogám negarso vis, drízák táds cidoniski érkskogains garsu sajaukums :) Bet mespils jau médz bút gan saldáks, gan skábáks..
Tikko nogarsoju mespilu ar visu mizu- o já, tagad es arí saku, ka garsa lídzíga ká érkskogám! Tiesám, kaut kas kopéjs sim auglim ar érkskogám, ja éd ar visu mizu! 
Man loti garso mespils. Pirmo gadu ar mespilu biju uz jús, jo nepazinu so gardo un veselígo augli. Kad vírs pacukstéja kas tas ir, tad pagalmá esosá mespila koka auglus divus gadus péc kártas noédu es. Atédos un tagad vairs tá nekárojas.
Noteikti iesaku so augli nogarsot visiem, kas búdami siltás zemés domá  provét so augli vai né (no Japánas tas aizcelos gan uz Vidusjúras baseinu, gan Indiju, Kínu, ASV...tas aug visur, kur ir maigs klimats).


2 komentāri:

  1. Kiprā arī šitie aug diezgan biezā slānī. Man gan mūsu plūmes garšo labāk.

    AtbildētDzēst
  2. Plumes-tas líelas,saldas ari ir labas.Bet mespils,tikko no koka rauts,tads izcilli salds un saules sasucies, izkonkure pat vissaldako plumi,manuprat..kaut gan par gaumem jau nestridas :)

    AtbildētDzēst