Rāda ziņas ar etiķeti Soli pa solim. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Soli pa solim. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2014. gada 7. decembris

Cigalas con cebolla.Júras vézi ar sípoliem( spánu virtuve).Soli pa solim

Man skiet,ka latviski cigala ir garnelvézis. Vispár loti precízs nosaukums, jo cigala ir tiesám kaut kas starp garneli un vézi. Tikai garnelvézim bús grúták pieklút,jo to sargá caulas.Tas nozímé,ka nolobít garnrlvezi ir vismaz trísreiz ilgák neká nolobít garneli.
Garsa garnelvézim un garnelei ir loti lídzígas,tikai cena gan atskiríga. Garnelvézis ir krietni dárgáks.

Rape al horno (Juras velns krásní).Soli pa solim


Lielás zivju un júras velsu dienas músmájás parasti ir tad,kad vírs májás párnes lomu. Né, ne jau pasa nocopéto, bet pa tieso no zvejniekiem nopirkto.

ceturtdiena, 2014. gada 20. februāris

Ká pagatavot gardu mídiju kremu (biezzupas variants).Soli pa solim.


No mídijám sanák gan gardas pastétes, pieméram ká sí te, gan biezeni un krémzupas. Sodien gatavoju mídiju krému, ko édám kopá ar rísiem (tos váru atseviski). Tacu,ja sim kremam pievieno vairák skidruma (buljona), sanák labu labá mídiju kremzupa.

Vajadzígs:

- 1 kg mídiju,
- 160 g sípola,
- 160 g purava (káta baltá dala),
- 225 g kartupelis,
- 85 g burkána,
- 125 g spánu  tomátu mérces,
- 100 g svaigais kréjums,
- zivju buljona kubins,
- lauru lapa,
- 1 téjkarote cukura,
- sáls,
- pipari,
- olívella,


Svaigás mídijas nomazgá zem tekosa údens.


Mídijám nonem kérpjveidígás alges un izmet árá bojátás (ká pieméram sí) un valá esosás mídijas. 

Mídijas pasas par sevi satur daudz údens,kurs izdalás tám vároties un paarasti údeni nekad nepievienoju. Tacu tá ká es gribu iegút arí buljonu, tad pievienoju nedaudz údeni un lauru lapu. Péc bútíbas var pievienot garsvielas péc izvéles (timiánu, kiploku, pétersíli...)

Mídijas izvárás átri un tám vároties jáliek virsú váks, lai visas izvárás vienmérígi. Ja vára bez váka, tad katls péc tam kad mídijas atvérusás, ik pa laicinam energiski jásakrata, lai tás mídijas,kas gatavas un apaksá, apmainás vietá ar augséjám. 

Kad mídijas gatavas, tás nokás un iznem no caulám. Tie gliemezi, kuri várísanás procesá neatveras, jámet árá 

Udeni,kurá váríjás mídijas, izlaiz caur sietu. Ja grib kremzupu jebsu skidráku mércíti, tad buljons bús nepieciesams vairák.

Sagriez sípolu, puravu, burkánus un kartupeli.

Katliná lej ellu un apcepj dárzenus

Kad dárzeni apcepusies, pievieno tomátu pastu jeb mérci. Te labi pasés spánu  tomate frito jeb sofrito- tá ir táda diezgan pasalda mérce, kur tomáti jau ir garsvielás izsautéti uz olívellas bázes,kaut péc bútíbas var likt arí parastu tomátu pastu vai mérci.

Sajauc visas sastávdalas un pievieno nedaudz cukuru, piparus. Ja nepieciesams, liek arí sáli.


Pievieno saldo kréjumu 

Pievieno nokásto buljonu,kurá váríjás mídijas. Buljonu lej tik, cik skidru biezzpupu vai mérci vélas.

 Uzvára lídz pirmajam burbulim, tad samazina uguni un visu kopá pasauté.
Lai arí mérces garsa ir aromátiska pati par sevi,  man gribas  ípasi pársteigt gimeni ar izcilu garsu buketi, tápéc vél klát lieku zivju buljona kubinu.


Kad viss kopá pasautéjies un ir míksts, nonem katlu no uguns. Man patík mídiju kremzupá arí starp zobiem sajust kádu mídiju, tádél iznemu un rezervéju páris mídijas.

Páréjo sablenderé.


Mídiju kremzupa gatava! Atliek tikai baudít! :)

otrdiena, 2013. gada 7. maijs

Sépija spinátu mércé. Soli pa solim.



Esat iegádájusies sépiju un nezinat ko ar to darít? Pagatavot sépiju- tas ir loti vienkársi un seit viena no receptém, kur sajaukusies zeme un júra :) Aromátisks un gards édiens.


Sépija péc skata ir lídzíga kalmáram (bildé jau ir iztíríta un bez ádas). Sepija var but gan brúná krásá (un dazádás brúnás nokrásás), gan tumsi oranzi iesarkaná krásá.. Krásu gamma atkaríga no tá, kádu krásu satur sépija, jo ne visas sépijas satur tikai melnu krásu.
Sépijas tinti izmanto jau kops senajiem Románu laikiem. 
Tá ká sépijas tintes pigments ir gaismas izturígs, Renesances laiká,  18.gs. un agrínajá 19. gs. to izmantoja akvarelos, stikla krásosanai  un tintes pagatavosanai.
Lai iegútu tinti, sépijai tiek iznemts tintes maiss, kas atrodas piestiprináts tádá ká maisiná tás iekspusé. Tálák sis tintes maiss tiek uzvérts uz auklas un kaltéts saulé. Arí músdienás labákajás mákslinieku krásás, tiek jaukta ieksá sépijas tinte.

Sépija ir diétisks produkts, 100 g satur 75, 30 kcal, 0,90 g taukus, 16, 10 g proteína. Sépija ir bagáta ar kalciju, jodu,  B grupas vitamíniem u.c.


Vajadzígs ~ 4 personám:

- 600 g sépija,
- 1 liels vai 2 nemieli selerijas káti,
- 2 kiploka daivas,
- nepilna sauja pétersíli,
- 400 g cietu tomátu,
~3 é.k. olivellas,
- 1 dl sausais baltvíns,
- 500 g spináti ( var bút arí mangilds),
- 2-3 majorána zarini,
- sáls,
- pipari


Spinátus nomazgá. Lapas var sagriezt, bet es negriezu.



Sépiju sagriez gabalos.


Tomátiem iznem séklas.

Spinátus viegli noblansé lídz sarúk to apjoms

Sagriez sípolu, kiploku, pétersílus, seleriju

Visu apcepj ellá

Pievieno sépiju

Kad sépija "uzpúsas" (tas notiek péc neilga laicina), tádájádi it ká palielinoties izmérá un paliek balta (precízák, iegúst citu baltu toni ), pievieno sáli, vínu un sauté zem váka 15- 20 minútes.

Pievieno spinátu lapas, un tá ká es spinátus negriezu, tad ar virtuves stangám pa páris lapám un iemaisa tás ieksá mércé.
Tad uzliek váku un sauté vél visu kopá 10- 15 min. 
Ja nepieciesams, pievieno vél sáli un aromatizé ar pipariem un majorána lapinám.


pirmdiena, 2013. gada 22. aprīlis

Calmari alla romana- kalmári romiesu gaumé . Soli pa solim.



Kalmári romiesu gaumé vai vienkársi kalmáru gredzeni ir árkártígi gards édiens, kas garso pat tiem, kam ne visai garso zivis un júras veltes. Arí bérni ir ká traki uz so gardumu. 
Ir dazádi veidi ká panét kalmárus- tos var iecept garoziná un var arí taisít pavisam vieglu panéjumu, ká nu katram labák patík.
Pie mums Spánijá ir nopérkami arí saldéti jau gatavi, sapanéti kalmáru gredzeni- atliek tos tikai iemest ellá un izcept. Es tomér censos pieturéties pie tá, ka gatavoju pati, tad arí katrreiz zinu, kas lácítim véderá :)


Ir vél káds júras iemítnieks, kurs ir loti lídzígs kalmáram un tomér tas nav kalmárs, tas ir pota (spániski). Latviski ká sauc so lídzinieku "potu" nezinu, tacu lai arí loti lídzígi ar kalmáru, tas nav viens un tas pats.
Vizuálá atskiríba ir tajá, ka "potai" ir purpursárti plankumi un noapalotas, sirdsveidígas "ausis", bet kalmáram sádu plankumu nav un tá ausis ir rombveida.
Tápat atskiríba ir uzturvértíbá, garsá, cená (kalmárs maksá vairák) u.t.t.
Arí no "potas" var pagatavot gredzenus, tikai tad tie vairs nebús kalmáru gredzeni :)


Kalmáru gredzenus var taisít gan no lieliem, gan vidéja izméra kalmáriem. Man seit ir 1 kg kalmáru, kas ir neliela izméra. Lídz ar to no lieliem kalmáriem sanák lieli gredzeni un no maziem kalmáriem mazi gredzeni :)


Kalmári satur 80,40 kcal , 1,40 g tauku, 16, 25 g proteínus, 144 mg kalciju, 0,32 mg dzelzi,7,04 mg B3 vitamínum, tas ir bagáts joda- 64 mg, potázija- 280 mg , E vitamína-2, 70 mg u.c. vérígu vielu un vitamínu avots.


Kalmárus iztírít ir vienkársi. Pirmais kas jádara, jápavelk tas aiz taustekliem, péc ká iznák árá visas keskas.


Péc tam izvelk árá tádu ká caurspídígu skrimsli. Vélreiz iebáz pirkstu kalmárá un ja tur ir vél kaut kas palicis nemams árá, tad to iznem.


Péc tam nogriez kalmára tausteklus no páréjám keskám.


Kalmárs un atgriezumi.


Cepsanai derígs tikai sis. Var griezt nost arí rombveidígás ausis, tacu man kalmári ir pavisam nelieli un tas netraucé gredzenu formai.
Ja traucé, tad nem nost arí sárto plévi, kaut ipasa vajadzíba to darít nav.


Kalmárus nomazgá


Péc tam kalmárus sagriez gredzenos. Nelielus kalmárus griez aptuveni 2- 2,5  cm platus.  Liela izméra kalmárus var griezt plánák.



Péc mazgásanas kalmári kártígi jánosusina papíra virtuves dvieli.


Izsijá miltus


Apvárta no abám pusém miltos kalmára gredzenus


Miltos apvilátie gredzeni


Cepj sakarsétá ellá kamér gatavs.


Ar putu karoti iznem izceptos gredzenus un liek papíra dvielí, lai uzsúc lieko ellu



Párkaisa ar sáli un pasniedz túlin pat karstus.
 Ed bagátígi apslakstot ar citrona sulu.